No 2021./2022. mācību gada projekta PuMPuRS atbalsts būs pieejams arī 1.–4. klases skolēniem
Lai visiem skolēniem palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi, no 2021./2022. mācību gada Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) atbalstu varēs saņemt arī 1.–4. klases skolēni. Turklāt projekta īstenošanas laiks pagarināts par 12 mēnešiem un ilgs līdz 2023. gada 31. decembrim. To paredz 2021. gada 8. aprīlī pieņemtie grozījumi* Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumos Nr. 460 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu”, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumu”.
Koncertlekcijas ,,Ceļojums apkārt pasaulei. Pasaka par Sprīdīti”
Daugavpils Centra vidusskolas 6. b klases skolēni kultūrizglītības programmas ,,Latvijas skolas soma’’ ietvaros kopā ar Latvijas komponistu un producentu Jāni Ķirsi devās aizraujošā ceļojumā apkārt pasaulei, iepazīstot dažādu zemju kultūru un valodu. Kā Annas Brigaderes pasaku lugas varonis Sprīdītis reiz apņēmās pasauli apceļot, tā arī mēs devāmies muzikālā ceļojumā.
Somijā baudījām skaistu tautasdziesmu -polku, Spānijā sekojām līdzi akordeona jūsmīgajam stāstam, Argentīnā dejojām tango, bet Franciju mums atgādināja latviešu komponista un pianista Ivara Vīgnera «Dziesmiņa par Parīzi», kurā satikām bērnības grāmatas varoni - slaveno sunīti Pifu. Tad mēs līksmojām, dzirdot ukraiņu tautasdziesmu, pēc tam ļāvāmies liriskam noskaņojumam, klausoties Austrijas kinomūzikas kompozīcijas. Un beidzot vēl stiprāk pie ekrāna piesaistīja aizkustinošā Raimonda Paula dziesma «Dāvāja Māriņa». Šī dziesma ir tik iemīļota ne tikai mūsu dzimtenē, bet arī daudzās citās pasaules valstīs, pat tālajā Japānā. Koncertceļojuma laiku mēs pavadījām brīnišķīgos nacionālās mūzikas ritmos. Mēs aplūkojām plašās pasaules lomu Latvijas vēsturē un pat satikām citās zemēs dzīvojošus latviešus, uzzinājām par Herbertu Cukuru, kurš lidmašīnā, ko uzbūvējis pats savām rokām, nonāca līdz Gambijai Āfrikā. Jānis Ķirsis ir viens no mūzikla «Herberts Cukurs» autoriem, nelielu tā fragmentu mēs dzirdējām koncertā. Uzzinājām par Pēteri Šņori, pirmo latviešu kapteini, kas šķērsoja ekvatoru un nonāca līdz Argentīnai.
Koncerta beigās mēs, kā kādreiz A. Brigaderes Sprīdītis pēc ilga ceļojuma, atgriezāmies Latvijā , savās mājās, kuras ir visdārgākās un vismīļākās. Un atkal skanēja Imanta Kalniņa mūzika no kinofilmas «Sprīdītis», arī dažas latviešu tautasdziesmas.
«Latvijas skolas somas» piedāvājums - koncertlekcija “Ceļojums apkārt pasaulei. Pasaka par Sprīdīti” ir lieliska iespēja iepazīties ar unikālām Latvijas kultūras vērtībām, ar citu valstu nacionālo mūziku un mūzikas instrumentiem.
«Latvijas skolas somas» piedāvātais pasākums tika integrēts mācību un audzināšanas darbā. Klases stundas laikā skolēni kopīgi atbildēja uz jautājumiem darba lapā, kā arī dalījās iespaidos par redzēto un dzirdēto. Koncertlekcija “Ceļojums apkārt pasaulei. Pasaka par Sprīdīti” sniedz informāciju, kura būs noderīga humanitārā cikla mācību priekšmetu apgūšanai, palīdzēs orientēties kultūras daudzveidībā, paplašinās skolēnu pasaules ģeogrāfijas un vēstures zināšanas. Koncerts rada unikālu multikulturālu vidi, bet starppriekšmetu saikne veicina izpratni par atšķirīgo un toleranci pret citādo.
6.b klases skolēni bija ļoti gandarīti un pateicīgi par redzēto un dzirdēto. Koncerta laiks nemanāmi ātri pagāja un atstāja sirsnīgas atmiņas.
«Ļoti foršs koncerts!» (Ksenija)
«Koncerts ir ļoti patīkams, bija aizraujoši un interesanti.» (Evelīna)
«Man koncerts ļoti iepatikās. Bija ļoti labas dziesmas. Arī cilvēki bija ļoti labi.» (Vadims)
«Man ļoti patika koncerts, tāpēc ka man patīk tautas mūzika.» (Anatolijs)
«Man ļoti patika koncerts, jo tas bija daudzveidīgs un dažāds. Paldies par piedāvāto iespēju.» (Timurs)
«Man ļoti patika koncerts. Tas bija ļoti interesants, es uzzināju daudz jauna.» (Jeļizaveta)
«Man ļoti patika šis koncerts! Bija ļoti interesanta koncepcija, skaisti dziedāja, bija skaisti aktieri, un es uzzināju ļoti daudz ko jauna un interesanta par Sprīdīti.» (Veronika S.)
«Man ļoti patika šis koncerts, īpaši dziesma no Japānas. Šis koncerts bija ļoti interesants un ļoti jautrs.» (Kirills)
«Bija ļoti interesanti, jo vienlaicīgi mēs klausījamies mūziku un skatījamies skaistus sižetus. Mūziķi ļoti skaisti dziedāja un spēlēja.» (Olga)
«Mani piesaistīja un ļoti patika skaņas efekti un pats stāsts.» (Daņila)
«Bija aizraujoši un interesanti. Man patika. Iesaku paskatīties arī citiem.» (Darja)
«Šis koncerts bija ļoti interesants un aizraujošs. Es jau zināju šo pasaku, bija interesanti redzēt šo pasaku izrādē.» (Vitālijs)
6. b klases skolēnu vārdā klases audzinātāja J.Bendorjusa
Lielā Talka Centra vidusskolas skolēniem un pedagogiem
Par zaļu Latviju – katrs atsevišķi, bet visi kopā!
Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas Latvijā aprīļa pēdējā sestdienā, kā arī visā nedēļas izskaņā
iedzīvotāji tika aicināti piedalīties Lielajā Talkā. Talkas mērķis ir rosināt sabiedrību līdzdarboties vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā, radot saliedētības, pozitīvisma un labi padarīta darba sajūtu. Ņemot vērā apstākļus, šogad Lielās Talkas vadmotīvs bija: “Par zaļu Latviju – katrs atsevišķi, bet visi kopā!”.
Kā katru gadu, arī šoreiz čakli talkotāji bija Daugavpils Centra vidusskolas skolēni, viņu vecāki un pedagogi. Aplūkojot pagājušās nedēļas nogalē tapušās fotogrāfijas, var secināt, ka skolēni ir talkojuši gan kopā ar ģimeni kuplā skaitā, gan divatā vai trijatā. Talcinieki ir strādājuši savā mājā vai dzīvoklī, spodrinājuši logu stiklus, kārtojuši dzīvojamās telpas un saimniecības ēkas. Ir ļoti daudz fotogrāfiju, kur redzams darbs piemājas dārzā. Skolēni ir apgriezuši kokiem un krūmiem zarus, grābuši lapas, skaldījuši un sakrāvuši malku, ravējuši puķu dobes un veduši zemi. Daudzi ir strādājuši savos mikrorajonos, vācot atkritumus daudzdzīvokļu namu pagalmos, kā arī šosejas malā, mežā, pie Daugavas, cietokšņa teritorijā un citur. Skolēni un skolotāji piedalījās arī
makulatūras vākšanas akcijā, nogādājot makulatūru konteineros pie skolas. Iepriekš bija ierasts, ka talkas notika kolektīvi, bet šoreiz, talkojot arī vienatnē, turklāt ne visai labvēlīgos laika apstākļos, tika paveikts nozīmīgs darbs, daudzas vietas mūsu pilsētā kļuvušas sakoptas un tīras. Ja pašu spēkiem nebija iespējams sakopt kādu teritoriju, skolēni sūtīja piesārņotās vietas foto un adresi, lai atbildīgie dienesti varētu reaģēt un savest to kārtībā.
Paldies visiem Lielās Talkas dalībniekiem par padarīto darbu, atsūtītajām fotogrāfijām un videomateriāliem! Jūsu labais piemērs rosinās arī turpmāk rūpēties par apkārtējo vidi un saudzēt to.
Rūdolfa Blaumaņa drāma "Indrāni" mūsdienīgā skatījumā
Realizējot projekta ,,Latvijas skolas soma” piedāvājumu, Centra vidusskolas 11.a un 12.a klases skolēniem digitālā formātā bija iespēja noskatīties R.Blaumaņa drāmu ,,Indrāni” , kas iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī. Atšķirībā no mums ierastā formāta, kad visu izrādi spēlē vieni un tie paši aktieri, šoreiz skatītājiem tika piedāvāta iespēja ieskatīties visos četros - 1920., 1954., 1988. un 2012. gada - Nacionālā teātra ,,Indrānu” iestudējumos, turklāt izrāde bija papildināta arī ar video no mūsdienu dzīves.
Pēdējais cēliens norisinās jau mūsdienu apstākļos, lauku vidē, saglabājot iepriekšējos cēlienos aktuālo problemātiku un turpinot risināt tēva un dēla konfliktu, kura pamatā dēla Edvarta un viņa sievas Ievas savtīgie nolūki un nespēja atrast kopīgu valodu ar vecākiem, no kuriem mantota ,,Indrānu” saimniecība un tajā pastāvošā kārtība. Ja Indrānu tēvs, gadiem ilgi saimniekojot, ir spējis nodalīt tos ,,Indrānus”, kas pilda maku, no tiem ,,Indrāniem”, kas silda sirdi, tad dēls to vairs neprot un pat negrib. Pavēlot nocirst ošus mājas apkārtnē, dēls izposta mājas dvēseli un savu vecāku sirdī ieplēš dziļu un neizdziedējamu rētu.
Tēva un dēla konfliktu pastiprina arī mazdēla Edžiņa necienīgā attieksme pret Indrānu māti, kura, lai kā vēlas nogludināt attiecības dēla un vīra starpā, beigās ir spiesta atzīt, ka viņas centieni ir veltīgi un dēls ar vedeklu rīkojas nekrietni.
Vairums skolēnu savās atsauksmēs par redzēto izrādi ir vienisprātis, ka šajā iestudējumā meistarīgi atklāta R.Blaumaņa darbā paustā ideja, bet piedāvātais formāts devis iespēju paskatīties uz lugā tēlotajiem notikumiem no dažādu laikmetu skatupunkta, un tas ir devis jaunu pieredzi.
Skolēni ir atzinīgi novērtējuši aktieru spēli un dekorācijas.
Albīna (12.a): ,,Aktieri spēlēja tik pārliecinoši un reālistiski, ka es pat aizmirsu, ka skatos izrādi.”
Viktorija (12.a): ,,Tas, ka izrāde bija par dažādiem laika periodiem, stiprina ideju, ka šī R.Blaumaņa luga ir bijusi ļoti aktuāla visos laikos.”
Maksims (12.a): ,,Man bija iespēja redzēt vienu no visu laiku labākajām latviešu lugām. Izrādes vēstījums ir aktuāls arī 21.gs., ir grūtības saprasties ar vecākiem un vecvecākiem, jo viņiem ir pavisam citas prioritātes un uzskati. No lugas man vislabāk patika Indrānu mātes skatuviskais tēls, kuru atveidoja Lolita Cauka, tieši par šo lomu viņa ,,Spēlmaņu naktī” tika nominēta labākās aktrises balvai.”
Diāna (12.a): ,,Man patika teātra izrāde: gan aktieru spēle un tērpi, gan skatuves noformējums. Viss izraisīja dziļas emocijas. Izrādes nobeigums rāda, ka lugā risinātās problēmas ir aktuālas arī mūsdienās.”
Deniss (11.a) ,,Dramatiskā izrāde "Indrāni", kuras pamatā ir Rūdolfa Blaumaņa darbs, stāsta par latviešu ģimenes attiecībām. Protams, tāpat kā iepriekš, arī mūsdienu pasaulē bērni un vecāki viens otru nesaprot. Aktieri spēlēja labi.”
Karolīna (11.a) ,,Izrādes tēma ir aktuāla un būs tuva tiem, kuri ar to saskārušies. Mūsdienās atsvešinātība starp vecākiem un bērniem kļūst lielāka. Protams, ka skatīties izrādi mājās un skatīties teātrī ir divas dažādas lietas. Atmosfēra joprojām būs labāka otrajā variantā, bet ideja ir laba. Paldies aktieriem un kostīmu māksliniekam. Varoņi bija labi atveidoti. Luga ir interesanta, režisors un aktieri ir labi pastrādājuši, domāju, ka daudziem patika, ne tikai man.”
Veronika (11.a): ,,Esmu ļoti priecīga, ka varēju iepazīties ar Rūdolfa Blaumaņa lugu "Indrāni". Vienmēr ir interesanti redzēt, kā paaudžu konflikts tiek atklāts dažādos darbos, un šī luga nav izņēmums, konflikts tika pasniegts tik dramatiski, ka nebija iespējams nejust līdzi varoņiem. Mani pārsteidza talantīgā aktierspēle un krāsainie dialogi. Es labprāt skatītos šo lugu vēlreiz, bet jau teātrī, lai spilgtāk izjustu visas emocijas.”
Skolēni pateicas par iespēju redzēt latviešu literatūras klasiku labā iestudējumā un mūsdienīgā formātā, atliek vien novēlēt, lai drīzumā teātri vērtu durvis skatītājiem un mēs varētu baudīt skatuves mākslu un labu literatūru.
Informāciju apkopoja Dace Aizpuriete
99 lapa no 198