
Nodarbība par drošību "Dzirdi. Redzi. Dzīvo."
Aizvadītajā nedēļā vairāku klašu skolēni klases stundās runāja par tēmu ,,Drošība”. Tiešsaistē nodarbību vadīja Latvijas dzelzceļa speciālists Toms Kalnītis.
Dzelzceļš ir drošākais transporta veids, tomēr reizēm cilvēku vieglprātības vai neuzmanīgas rīcības dēļ notiek negadījumi, kuros cieš ne tikai paši negadījuma izraisītāji, bet arī citi cilvēki.
Lai izvairītos no neuzmanības vai vieglprātības izraisītajiem negadījumiem nākotnē, Latvijas dzelzceļš rīko īpašas Drošības stundas, kurās apmāca bērnus un jauniešus, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā.
Šajās stundās bērni uzzina ne tikai par to, kā pareizi šķērsot dzelzceļu, uzvesties uz perona vai vilcienā, bet arī daudz interesanta par dzelzceļu un vilcieniem.
Ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem, un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. Nav noslēpums, ka nereti mūsu uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi un nepareizas rīcības radītajām negatīvajām sekām. Patiesi cilvēkstāsti – iespēja nepieļaut citu kļūdas.
Šie stāsti neatstāja vienaldzīgu nevienu. Ikvienam skolēnam bija iespēja aizdomāties par savu drošību. Dzīve ir lielākā vērtība! Būsim droši un veseli! Atcerēsimies par drošības elementārajiem noteikumiem! Atcerēsimies, ka ikvienu no mums gaida mājās! Sargāsim sevi un citus!
Interesējošos materiālus ar video stāstiem var atrast Latvijas dzelzceļa mājas lapā. Tajā ir vērts ieskatīties ikvienam, bet materiālus ar patiesiem dzīves stāstiem klausīties klases stundās.
Paldies Latvijas dzelzceļam par dzīves svarīgāko sarunu.
Materiālu sagatavoja skolotāja J.Bendorjusa
Fotokonkurss „ESI KLAUNS!”
Klauns vairo prieku un mīlestību! Klauns iepriecina! Klauns iedvesmo un liek pasmieties!
Klauns izspēlē kādu stāstu! Ar patiesām izjūtām, emocijām, patiesu sirdi...
Dramatiskā pulciņa dalībnieki organizēja klaunu fotokonkursu. Un, lūk, konkursa finālisti:
Sofja Skomorohova – 1.a
Sofija Jakovļeva – 2.c
Ivans Seļiverstovs – 4.a
Darja Bedņika – 4.a
Dmitrijs Guboglu – 4.a
Jekaterina Mihailova – 7.a
Apsveicam Sofju Skomorohovu ar iegūto I vietu!
“Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”
Š.g. 8. maijā Daugavpils Centra vidusskolā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros notika alternatīvās stundas 8., 9., 10. un 12. klasēs. Skolēni virtuāli tikai aicināti gan ciemos pie maestro Raimonda Paula, gan uz ierakstu studiju.
Koncertlekciju “Mūsu maestro. Raimonds Pauls” vadīja divi profesionāli mūziķi - Rūta Dūduma-Ķirse un Jānis Ķirsis, kas ir izauguši ar Maestro mūziku.
Tas bija muzikāls stāsts par laikmetu, kurā Raimonds Pauls mācījās, strādāja, kā arī par maestro šodienas muzikālo gaitu. Koncertā skanēja populārā mūzika, ko kādreiz izpildīja Pauls, gan viņu sacerētas kompozīcijas, gan demonstrēti ieraksti no koncertiem ar maestro un citiem mūziķiem.
Programmas kodolu veidoja Maestro jaunības aizraušanās- klasiskā un džeza mūzika, kuru pats spēlēja un interpretēja, studējot Latvijas Konservatorijā - Džordža Geršvina "Summertime", Leonarda Bernstaina mūzika, Skota Džoplina regtaimi, Sergeja Rahmaņinova mūzika u.c., kā arī mūzika, ko Raimonds Pauls komponēja laikā, kad aktīvi darbojās Latvijas Radio 1. ierakstu studijā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados.
Ierakstu studijā tika demonstrētas tehniskas iespējas, ko izmanto mūsdienās apstrādājot skaņu darbus, dodot iespēju skolēniem iejusties skanu režisora lomā. Kā arī tika piedāvāta jautājumu viktorīna par Maestro Raimondu Paulu, kurā skolēni uzzināja daudz jaunu un iepriekš nezināmu faktu.
Koncertlekcija atstāja spilgtus iespaidus, patīkamas emocijas par lielāko Latvijas mūzikas leģendu – Raimondu Paulu.
8., 9., 10. un 12. klašu audzinātājas
Skolēnu atsauksmes:
Attālinātā nodarbība «Mana Latvija» Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
8.maijā Daugavpils Centra vidusskolas 6. klases skolēniem bija unikāla iespēja iesaistīties izzinošā Latvijas Nacionālā muzeja tiešsaistes programmā «Mana Latvija».
Muzejpedagoģiskās programmas laikā skolēni iepazinās ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem datumiem –1918.gada 18.novembri, 1990.gada 4.maiju – un guva zināšanas par Latvijas valsts proklamēšanas un tās neatkarības atjaunošanas apstākļiem, personībām, kas ir bijušas vēsturisko notikumu centrā. Laikmeta noskaņas izprast palīdzēja vēsturiskas fotogrāfijas un citi muzeja krājuma priekšmeti. Programma nostiprināja skolēnos patriotismu, cieņu pret Latvijas valsti, tās simboliem.
Kopā ar digitālās ekskursijas gidi 6.klases skolēni devās vēsturiskajā ceļojumā. Mēs uzzinājām par Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgo pasākumu Latviešu operā (tagad - Latvijas Nacionālais teātris) 1918.g. 18.novembrī, par Jāni Čaksti, par neatkarības karu Latvijā no 1918.g. līdz 1920.g. augustam, par Oskaru Kalpaku. Īpašu interesi izraisīja stāsts par Latvijas ordeņiem: Lāčplēša kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni. No 1918.g notikumiem sākās ceļš uz mūsu Latvijas valsti. Mēs atcerējamies Baltijas ceļu, barikādes Rīgā. Atmodas laika raksturīgākā vizuālā liecība ir latviešu etnogrāfiskā zīme auseklītis. Auseklis ir rīta zvaigzne, kas simbolizē pamošanos, gaismas uzvaru pār tumsu. No 1980. gada līdz 1990. gadam astoņstaru zvaigzne kļuva par Latvijas neatkarības atbalstītāju atpazīstamības zīmi.
Attālinātā nodarbība «Mana Latvija» bija lieliska dāvana skolēniem 4. maija svētkos – Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Muzeja nodarbības materiāli būs ļoti noderīgi skolēniem tālākajā mācību procesā gan gatavojoties mācību stundām, gan rakstot referātus, gan uzstājoties klases priekšā ar ziņojumu.
Daugavpils Centra vidusskola izsaka lielu pateicību Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistiem par vērtīgo materiālu un izzinošo stāstu.
Skolotāja J.Bendorjusa
Skolēnu atsauksmes:
«Liels paldies par tādu aizraujošu un izglītojošu nodarbību.» (Vadims,6.b)
«Es šajā prezentācijā redzēju Latvijas vēsturi, man tas bija interesanti.» (Juris,6.b)
«Man ļoti patika šis stāsts. Bija ļoti interesanti. Man visvairāk patika, kad stāstīja par Kārli Ulmani. » (Kirills,6.b)
«Man ļoti patika. Bija interesanti, uzzināju daudz jauna.» (Jeļizaveta,6.b)
«Šodien es uzzināju par gleznotāju Andreju Šulcu, kurš 1940. gada pavasarī uzgleznoja Valsts un Ministru prezidenta K. Ulmaņa un kara ministra, ģenerāļa J. Baloža portretus. Par daudzām vēsturiskām figūrām es uzzināju tikai šodien. Ļoti daudz interesantas informācijas.» (Valerija,6.b)
«Man ļoti patika! Stāsts bija interesants un saprotams. Es uzzināju daudz jauna, ko nezināju par Latvijas vēsturi. Tas bija ļoti interesanti!» (Veronika S.)
«Man nodarbība patika. Uzzināju daudz jauna.» (Veronika T.)
«Es nekad nezināju, ka Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgais pasākums Latviešu operā tika fotografēts, bet tā kā nejauši tehnisko iemeslu dēļ salūza fotoaparāts , no tā skaistā un svinīgā pasākuma Latvijas proklamēšanas dienā 1918.gada 18.novembrī palika tikai vienīgā fotogrāfija. Tas ir pārsteidzoši! Vēl man bija interesanti uzzināt par ordeņiem.» (Marks,6.b)
«Man ļoti patika prezentācija. Es uzzināju ļoti daudz par Latviju. Man bija ļoti interesanti klausīties stāstu par Latvijas vēsturi.» (Anatolijs,6.b)
«Īpaši patīkami bija tas, ka virtuālās ekskursijas gide mums visu pastāstīja ļoti labi un precīzi.» (Jevgeņijs,6.b)
«Šī stunda bija interesanta un aizraujoša. Es uzzināju daudz jauna pēc šīs stundas. Bija vecas, vēsturiskas fotogrāfijas. Mums bija iespēja apskatīt dažāda veida ordeņus, piemēram, Lāčplēša kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni. Man ļoti patika šī stunda, jo mums bija iespēja ienirt pagātnē.» (Vitālijs,6.b)
«Bija interesanti. Man patika.» (Darja,6.b)
«Man patika ekskursija. Mūsu gidei bija patīkama balss, viņu bija patīkami klausīties» (Pāvels,6.b)
«Man ļoti patika, īpaši stāsta sākums par 1918. gadu. Uzzināju daudz jauna.» (Donatass,6.b)
«Viss bija ļoti interesanti, uzzināju daudz jauna, paldies mūsu gidei par izzinošu stāstījumu.» (Ksenija,6.b)
«Man ļoti patika mūsu klases stundas pasākums 8.maijā. Uzzināju daudz jauna. Ļoti labs ekskursijas vadītājs no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Paldies Ilzei. Ļoti pozitīvas emocijas. Liels paldies par tik interesantu pasākumu!» (Daņila,6.b)
Eiropas dienā mūsu skolēni kārtoja Eiropas eksāmenu
Septīto gadu pēc kārtas, svinot Eiropas dienu, ikviens bija aicināts pārbaudīt zināšanas par mums Eiropā, piedaloties Eiropas eksāmenā. Ar katru gadu dalībnieku skaits strauji aug – šogad Eiropas eksāmenu nokārtoja jau 37 611 dalībnieki, kas ir par 20% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Vidusskolas grupā piedalījās 3942 dalībnieki no visas Latvijas. Daugavpils Centra vidusskolas 23 skolēni no 10.a, 11.a un 12.a klases pārbaudīja savas zināšanas par Eiropas Savienību.
Mūsu dalībnieki:
10.a klase: Viktorija Anna Bujanova, Jeļena Deruka, Ariana Jakovļeva, Samanta Količeva, Elizabete Mišela Lava, Daniels Skots Lavs, Yuliia Matvyeyeva, Viktorija Puncule, Jeļena Skrupska, Valentīns Šakeļs.
11.a klase: Deniss Brovkins, Margarita Ceceruka, Dimitrijs Čuprovs, Vlada Dimpere, Ņikita Kovaļovs, Valerija Lakizo, Viktorija Makoviča, Karolīna Matule, Glafira Pučkova, Sulamīte Rasnače.
12.a klase: Laura Osipova, Diana Petunova, Jeļizaveta Pinzele.
Eksāmenā varēja iegūt 50 punktus. Labākos rezultātus parādīja:
V. Makoviča - 47 punkti;
D. Brovkins -45 punkti;
V. Lakizo - 45 punkti;
J. Skrupska - 45 punkti;
J Matyeyeva - 45 punkti.
Šobrīd notiek datu apstrāde. Informāciju par uzvarētājiem skatiet Facebook lapā ,,Eiropas eksāmens 2021’’ un "Eiropas eksāmens" sadaļā www.esmaja.lv Katrā vecuma grupā tiks atlasīti 30 labākie un izlozes kārtībā noteikti 5 no tiem, kas saņems balvas.
Eiropas eksāmenu organizē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā.
Paldies visiem par dalību eksāmenā!
Rakstu sagatavoja vēstures un soc. zinību skolotājs J. Krupskis
Katru gadu, atzīmējot Eiropas dienu, arvien vairāk skolēnu un pieaugušo piedalās tiešsaistes testā – Eiropas eksāmenā. “Eiropas eksāmens” notiek jau septīto gadu, un pagājušajā gadā dalībnieku skaits pārsniedza 30 000.
“Eiropas eksāmenu” šogad raksturo vārdi REDZI, DZIRDI, UZZINI, IZPROTI, mudinot pilnveidot zināšanas, izpratni, kļūt aktīvākiem, kopā veidot Latviju un Eiropas Savienību.
8.maijā 8.a klase un klases audzinātāja piedalījās ikgadējā Eiropas eksāmenā. Šo eksāmenu piedāvā dažāda vecuma skolēniem, sākot jau no 1. klases. Eksāmenā tika ietverti 20 jautājumi, laiks atbildēm - tikai 20 minūtes. Jautājumi ietvēra zināšanas par Eiropas kultūru, ģeogrāfiju un vēsturi. Tie ir atkarīgi no atbildētāja vecuma. Jautājumi bija diezgan interesanti, piemēram, „Kurā gadā Latvijā tiks uzstādīti taromāti?”, „Kura valsts pievienojās ES 2004. gadā?”, Kurai ES valstij ir sauszemes robežas ar Vāciju?”. Nu re! Tā bija mūsu pirmā pieredze ar Eiropas eksāmenu. Esam priecīgi par rezultātiem, tie ir labi!
Informāciju sagatavoja 8.a klases audzinātāja Marina Koževnikova
96 lapa no 198