Rudens. Mēs atkal esam skolā! Esam paaugušies, kļuvuši nopietnāki, atbildīgāki un stiprāki. Daži izmainījušies tā, ka nepazīt! Vārdu sakot – pusaudži! Ir īstais laiks parunāt par bērnību: kāda tā bija, kādas ir spilgtākās bērnības atmiņas, ar ko asociējas bērnība. Interesanti, bet kāda bija bērnība tiem, kas dzīvoja pirms 100 - 150 gadiem?
5. oktobrī mēs, 6.a un 6.c klases skolēni, iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros ciemojāmies Raiņa bērnības mājās Berķenelē, kur piedalījāmies muzejpedagoģiskajā programmā "Pa Raiņa bērnības takām Berķeneles pusmuižā".
Mūs sagaida rudenīgais ābeļdārzs ar krāsainu lapkriti, ekskursijas vadītājas, tērpušās 19. gadsimta apģērbā un iejutušās Raiņa māsas Līzes un mātes Dārtas Pliekšānes lomā, kā arī šīs mājas labais gariņš - balts zilacains kaķis.
Sadalāmies grupās, un ceļojums var sākties!
Klētī, kur burvīgi smaržo pēc koka un pļavas zālītēm, iepazīstamies ar interesantiem muzeja eksponātiem: aušanas stellēm, dzirnavām un senajām šujmašīnām, apskatāmies pagājušā gadsimta tērpu kolekciju. Te mēs uzzinām, ka jau 7 gadu vecumā meitenes sāk gatavot sev pūru.
Tad mūs palūdz ērti iekārtoties uz cisu maisiem, uzlikt uz acīm apsēju, kurš pasakaini smaržo pēc kumelītēm, un mēs iegrimstam mazā Žaniņa bērnības smaržu un skaņu pasaulē. Mēs dzirdam mājas iemītnieku soļus, māsu smieklus, putnu dziesmas, avīzes čaukstoņu, govs māvienus, zirga pakavu dipoņu, kāzinieku jautrās gaviles, izkapts šņākoņu, baznīcas zvanu, kaķa murrāšanu, lietus pilēšanu, peles skribināšanu, pērkona dārdus, plīstoša stikla skaņu, dzejnieka mātes balsi.
Atgriezušies realitātē, mēs apmeklējam dzejnieka mājas un atbildam uz gides āķīgajiem jautājumiem, atbildes uz kuriem var atrast dažādās istabās, pētot tā laika fotogrāfijas, vēsturiskus priekšmetus un mēbeles, kā arī blakus esošajā dārzā. Par katru pareizu atbildi saņemam burvju monētas, kuras, metot laimes skurstenī, piepilda vēlēšanās.
Pasākuma laikā mēs uzzinām, ka Jānis mācījās skolā vācu valodā, ka dzejnieks zināja 8 valodas, par Raiņa pirmo mīlestību pret meiteni Idu, kuru viņš dēvēja par Mēness meitiņu, par pirmo lugu bērniem „Zelta zirgs”.
Nodarbības noslēgumā mēs, priecājoties par saulaino un silto rudeni, pastaigājām pa dārzu, nobaudījām sārtos ābolus, lapenītē sarīkojām nelielu pikniku, pašūpojāmies šūpolēs, iemetām laimes skurstenī monētas un, atvadoties no zilacainā kaķa un domājot par dažādām bērnības gaitām, gandarīti un laimīgi devāmies mājup.
Liels paldies par šo jauko pasākumu!
Ar saviem iespaidiem dalījās 6.a un 6.c klases skolēni un
klases audzinātājas D.Savicka un I.Pakalne.
