Realizējot iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” piedāvājumu, rudens brīvdienu priekšvakarā Daugavpils Centra vidusskolas 10.a un 11.a klases skolēni kopā ar saviem pedagogiem devās visai tālā ceļā uz Kurzemi, Liepāju, lai klātienē redzētu vietu, kuru visā Latvijā dēvē ne tikai par pilsētu, kurā piedzimst vējš un kur dzīvo dzintara latvieši, bet arī kā rokmūzikas galvaspilsētu un, protams, izcilu vietu, lai baudīt kultūru un atpūtu pie Baltijas jūras.
Par vienu no galvenajiem apskates objektiem kļuva koncertzāle Lielais dzintars, kas darbojas kopš 2015. gada 12. augusta. Tās arhitekts ir austrietis arhitekts Folkners Gīnke . Ēkas kopējā platība ir 14 126 m², tā ir 30 metrus augsta un tajā ir 8 stāvi. Darbojas trīs koncertzāles - Lielā zāle ar 1000 skatītāju vietām, Kamerzāle ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve ar 120 vietām, kuras papildina mākslas telpa Civita Nova ēkas 1.stāvā un spoguļu zāle 6.stāvā. Ēka piesaista ne tikai ar savu iespaidīgo apmēru, bet arī ar dzintara krāsu, tāpēc arī celtnei dots tāds nosaukums – Lielais dzintars.
Protams, Liepāja var lepoties arī ar daudziem citiem izciliem arhitektūras pieminekļiem un apskates objektiem. Mēs pabijām Rožu laukumā, izstaigājām Mūzikas slavas aleju, kurā bronzā atveidoti izcilu Latvijas mūziķu roku nospiedumi, izgājām cauri Pētera tirgum un apskatījām seno Liepājas Universitātes ēku, Sv.Annas un Sv.Trīsvienības baznīcu, kurā atrodas pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles. Ar apbrīnu aplūkojām senas jūgendstila ēkas, kuru dēļ daudzas Liepājas ielas atgādināja Latvijas galvaspilsētu Rīgu, pabijām pie tirdzniecības kanāla ar kuģiem un kuteriem, pastaigājāmies gar ostmalas promenādi ar spīķeriem, kuros izvietota viesnīca un restorāns. Piejūras parkā pabijām pie ,,Spoku koka”, kur noklausījāmies rokgrupas ,,Līvi ‘’ dziesmu ,,Ozolam”, iejutāmies bundzinieku lomā un, protams, pastaigājāmies pa smilšaino Baltijas jūras liedagu.
Daudzi skolēni , kā izrādās, pirmo reizi bija ne tikai Liepājā, bet arī pie Baltijas jūras, īpaši pie atklātās jūras, un atzina, ka tikai tagad saprot, kur rodas vējš un tā kurzemnieku spītība, kas ļauj noturēties visos pārmaiņu vējos un saglabāt savas saknes, kuras, kā liepājnieki dzied savā pilsētas himnā, nekādi vēji neizplēš.
Informāciju apkopoja Dace Aizpuriete
