Konkursā "Mācos pats” piedalījās arī 5. c klases skolniece Katarina Petrovska, kura uzrakstīja eseju par to, kā viņai ir veicies attālinātajā mācību procesā. Piedāvājam arī jums izlasīt Katarinas
radošo darbu. Par dalību konkursā K.Petrovska saņēma Goda rakstu. Paldies skolotājai Inārai Pakalnei par atbalstu skolnieces sagatavošanā konkursam!
Mācos pats!
Labdien, mani sauc Katarina, esmu 5. klases skolniece! Gribu Jums pastāstīt, kā es mācos attālināti!
Man patīk mācīties attālināti, jo nevajag celties agri no rīta, kārtot somu, steigā ēst brokastis un skriet uz tramvaju, lai nenokavētu pirmo stundu. Arī brīvā laika ir nedaudz vairāk.
Es nevaru pateikt, ka mācīties attālināti ir grūti, bet atzīmes ir nedaudz pasliktinājušās, jo grūtāk saprast stundas tēmu, bet tas arī nekas, jo var izlabot atzīmes konsultāciju laikā, kā arī uzdot jautājumus par tēmām, kuras nav saprotamas. Mācību uzdevumi nav mainījušies, tie ir tādi paši kā mācoties skolā klātienē, taču dažreiz man šķiet, ka es mācos jau 10. klasē! Bet šīs panikas lēkmes ātri pāriet, es nomierinos un visu izpildu. Pa šo laiku gan es, gan, domāju, arī mani vienaudži kļuva patstāvīgāki, atbildīgāki, uzmanīgāki.
Attiecības ar klasesbiedriem un ar skolotājiem nav mainījušās. Skolotāji vienmēr piekāpjas, un tas ir ļoti forši. Kaut arī mēs sazināmies katru dienu, man ļoti pietrūkst ,,dzīvās” saskarsmes ar klasesbiedriem un ar skolotājiem. Ārā ir pavasaris, ļoti gribētos kopā ar klasi doties kādā pārgājienā vai ekskursijā.
Manuprāt, vispozitīvākais ir tas, ka es pati iemācījos plānot savu laiku mācībām, atpūtai, izklaidei un hobijiem!